Mājokļa apdrošināšana: ko tā sedz un kā salīdzināt piedāvājumus

No kā sastāv mājokļa polise

Jēdziens "mājokļa apdrošināšana" apzīmē nevis vienu segumu, bet komplektu. Latvijas apdrošinātāju piedāvājumos tas parasti dalās šādi.

Atbildības daļa ir svarīgākā, ko cilvēki aizmirst. Tā nav automātiska visās polisēs: dažviet tā ir iekļauta pamatsegumā, citviet pievienojama atsevišķi, un limits var būt neliels. Pirms parakstāt, jāpārbauda, vai atbildības segums vispār ir un cik liels ir tā limits.

Dzīvoklis un privātmāja: kur iet robeža

Šī ir vieta, kur dzīvokļa apdrošināšana atšķiras no mājas apdrošināšanas visvairāk. Dzīvokļa īpašums pēc Dzīvokļa īpašuma likuma sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, un tie ir juridiski nedalāmi. Praksē tas nozīmē, ka daļa no mājas ir jūsu atbildības zonā, daļa ir visu īpašnieku kopīga.

Privātmājā šāda dalījuma nav. Tur viss, no pamatiem līdz jumtam, ir viena īpašnieka atbildība, tāpēc apdrošinājuma summa un prēmija parasti ir lielāka, un papildus bieži jāapdomā palīgēkas, žogs, siltumsūknis vai saules paneļi.

Bieži uzdots jautājums ir par apsaimniekotāja polisi. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums apdrošināšanu neuzskaita starp obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām, tātad mājas polise, ja tāda vispār ir, ir dzīvokļu īpašnieku kopības brīvprātīgs lēmums. Ko tieši tā sedz, var pateikt tikai konkrētās polises noteikumi, tāpēc tos ir vērts izprasīt no apsaimniekotāja un pēc tam segt atlikušo daļu ar savu polisi.

Kā salīdzināt piedāvājumus, lai skaitļi būtu salīdzināmi

Salīdzināt mājokļa apdrošināšanu var tikai tad, ja visiem apdrošinātājiem tiek iesniegti vieni un tie paši ievaddati. Ja vienā pieteikumā apdares apdrošinājuma summa norādīta gandrīz divreiz lielāka un pašrisks divreiz mazāks nekā otrā, atšķirība cenā neko nepasaka par piedāvājuma kvalitāti.

Salīdzinot, jāskatās vismaz šie punkti:

• apdrošinājuma summa katrai daļai atsevišķi, ne tikai kopsumma;
• vai atlīdzību rēķina jaunvērtībā vai atlikušajā vērtībā pēc nolietojuma;
• pašrisks katram riskam, jo tas mēdz atšķirties pa riskiem;
• civiltiesiskās atbildības limits;
• izņēmumi un ierobežojumi, īpaši attiecībā uz ūdens noplūdēm un remontdarbiem;
• vai polise attiecas arī uz laiku, kad mājoklis ilgstoši stāv tukšs.

Vienādus ievaddatus var izsūtīt vairākiem apdrošinātājiem pats vai uzticēt šo darbu apdrošināšanas brokerim, kurš vienu pieteikumu nosūta vairākiem apdrošinātājiem un salīdzina atbildes pēc vienādiem parametriem. Pirms sadarbības ir vērts pajautāt, kā tiek atlīdzināts brokera darbs.

Hipotekārais kredīts: polise nav jāpērk savā bankā

Kreditors drīkst prasīt, lai ķīlas objekts būtu apdrošināts. Taču pēc ES Direktīvas 2014/17/ES par mājokļa hipotekārajiem kredītiem kreditoram jāpieņem arī cita apdrošinātāja polise, ja tās garantijas līmenis ir līdzvērtīgs bankas piedāvātajam. ES portāls "Tava Eiropa" to formulē vienkārši: aizdevēji var prasīt apdrošināšanu, bet nevar uzstāt, ka tieši viņu piedāvātā polise ir kredīta saņemšanas nosacījums.

Praktiski tas nozīmē: kredītlīgumā ir prasības par apdrošināmajiem riskiem, apdrošinājuma summu un labuma guvēju, jaunajai polisei tām jāatbilst, un bankai jāiesniedz polises kopija. Ja apdrošināšana ir obligāts priekšnoteikums kredīta saņemšanai, prēmija ir iekļaujama kredīta kopējās izmaksās, ko skaidro arī PTAC. Ja tā ir brīva izvēle, to kopējās izmaksās neiekļauj.

Kur cilvēki kļūdās: apdrošinājuma summa

Visbiežākā un dārgākā kļūda nav lētas polises izvēle, bet pārāk zema apdrošinājuma summa. Apdrošināšanas līguma likuma 46. pants nosaka: ja apdrošinājuma summa ir mazāka par apdrošināšanas objekta vērtību, apdrošinātājs izmaksā atlīdzību tādā proporcijā, kāda ir starp apdrošinājuma summu un šo vērtību, ja vien līgumā nav paredzēts citādi. To sauc par zemapdrošināšanu.

Sekas ir šādas: ja objekts vērts 40 000 eiro, bet apdrošināts par 20 000 eiro, tad arī neliela 4000 eiro zaudējuma gadījumā atlīdzība var tikt samazināta proporcionāli, nevis izmaksāta pilnā apmērā. Cilvēks maksāja mazāku prēmiju un domāja, ka ietaupīja, līdz notika negadījums.

Pretējais galējums arī nepalīdz. Ja apdrošinājuma summa pārsniedz objekta vērtību, pēc jebkuras puses prasības tā ir samazināma (43. pants), un atlīdzība nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt reāli radītos zaudējumus. Pārmaksāt par pārāk lielu summu nozīmē maksāt par segumu, ko nekad nesaņemsiet.

PTAC ieteikums šajā jautājumā ir īss un labs: nosakiet reālu, ne pārlieku zemu apdrošinājuma summu, par kuru īpašumu vai tā daļu pēc negadījuma tiešām varēs atjaunot iepriekšējā stāvoklī. Orientieris nav dzīvokļa tirgus cena sludinājumu portālā, bet atjaunošanas izmaksas. Latvijas Banka norāda, ka prēmiju pieaugumu īpašuma apdrošināšanā daļēji noteica būvniecības izmaksu kāpums, un tas pats attiecas uz jūsu summu: pirms gadiem noteiktā apdare šodien izmaksā dārgāk.

Ja kaimiņi ir applūdinājuši dzīvokli

Rīcības secība ir svarīgāka par emocijām.

1. Apturiet ūdeni un veiciet saprātīgus pasākumus zaudējuma samazināšanai. Šis ir apdrošinātā pienākums pēc Apdrošināšanas līguma likuma, nevis pieklājības jautājums.
2. Nofotografējiet visu, pirms sākat žāvēt un tīrīt.
3. Izsauciet apsaimniekotāju un pieprasiet aktu, kurā fiksēts noplūdes avots un bojājumi. Tas ir galvenais pierādījums vēlāk.
4. Nekavējoties ziņojiet savam apdrošinātājam un pieteiciet atlīdzību. Konkrētie termiņi un dokumentu saraksts ir polises noteikumos.
5. Ja jums polises nav, prasība virzāma tieši pret vainīgo personu pēc Civillikuma 1635. un 1779. panta. Tad jums pašam jāpierāda trīs lietas: prettiesiska rīcība vai bezdarbība, konkrēts zaudējumu apmērs un cēloniskais sakars starp tiem.

Ar savu polisi process ir daudz vienkāršāks, jo atlīdzību maksā apdrošinātājs, nevis kaimiņš, un jums nav jāstrīdas ar cilvēku, kurš dzīvo stāvu augstāk. Ja apdrošinājuma ņēmējs ir fiziska persona, lēmums par atlīdzības izmaksu jāpieņem 30 dienu laikā no visu pieprasīto dokumentu saņemšanas, un tikai tad, ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nav iespējams ievērot, lēmums jāpieņem ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pieteikuma saņemšanas. Pēc lēmuma atlīdzība fiziskai personai izmaksājama 15 dienu laikā, ar likumā noteiktiem izņēmumiem.

Ja lēmumam nepiekrītat, fiziska persona var vērsties pie Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ombuda, kurš darbojas kopš 2004. gada un izskata arī īpašuma un civiltiesiskās atbildības strīdus. Jārēķinās ar diviem apstākļiem: jāiemaksā drošības nauda un ombuda lēmumiem ir rekomendējošs raksturs. Latvijas Banka uzrauga apdrošinātāju darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, bet privātā strīdā par atlīdzības apmēru neiejaucas.

Vairāk skaidrojumu par apdrošināšanas jēdzieniem atradīsiet tēmu sarakstā.